es esmu pilnīgi izkritis no sistēmas, sajucis laikā, telpa ir mainījusies un Nelabuma pamats visam ar savu grīļīgo vibrāciju

lai arī tu būtu ar mani

lai viens paliktu dievs

šonakt

paliksim mājās

šonakt

neiesim nekur

nekur

mana mūžīgā, personīgā, nožēlojamā ēnu zeme

es gribu atkal just kā agrāk. to satraukuma un nedrošības, nelielas kaunēšanās un pilnīgas atdošanās laimi

šodien uz riņķi skan Kreator un Rotting Christ. gribu uz Brutal Assault un vispār kārtīgu metālfestu ar matu purināšanu.

nedaudz par šobrīdi

tāda nedaudz pašatskaite. piektdien ily ar Ernesta noiešanu no sliedēm, himnas dziedāšanu tramvajā un daudz alus, nakts uz sestdienu ar Wedard un citiem depresīviem elementiem, tad - sestdiena.

sestdiena.

pamodos un jau kavēju Laura savākšanu autoostā. Lauris ir mans mīļš draugs, ar kuru man muzikālā gaume pārklājās par visiem 100% (tā arī iepazināmies - fonofestā, ar Krišjāņa palīdzību un joy division - love will tear us appart dziedāšanu duetā)

kaut kā būt nebūt aiztiku līdz centram, savācu Lauri, ievedu šo puškinielā, paņēmu šo to, Lauris puškinielā dabūja kultūršoku, tad 'tirgus lētajā alkohola veikalā' nopirkām absintu un lēnām devāmies pie manis.

zaļš. ļoti. Pink Floyd - Carefull with that axe, Eugene wav kvalitātē. and so, yeah.

tad vakarā, jau paslīkuši absintā, devāmies uz rnr, kur spēlēja Laurim pazīstams čalis kaut kādā nenosakāma stila grupā ar izcilu bundzinieku, bet mainly that sucked, tad Lauris vēma, tad spēlēja kaut kāda powermetāla grupa, pie kuras izvēdināju savus matus ar tādu sparu, kāds sen nebija bijis manos kaulos.

tad devāmies cauri visiem vecrīgas bāriem/klubiem, no dažiem tiekot izmesti, dažos neielaisti, līdz nonācām ily.

alus.

alus.

tad spēlējām alias. divatā. divas stundas. pagrabstāviņā.

naudas iztrūkums.

divas glāzītes ruma.

Lauris vemj.

dodamies. gājiens bija... (? es.. mm). zinu, ka gājām pāri kanālam pie operas. nokritu pāris reizes uz ledus un kaut ko satraumēju.

(? black part)

tad krišjāņa barona iela, un kaut kāda iemesla pēc (?) es atsitos pret random vārtiem (?) un nokritu zemē.

Lauris mani kaut kā savāca. tālāk tikai melna bilde.

pamostoties nākamajā rītā konstatēju, ka esmu salauzis(pēcāk izrādījās - izmežģījis) roku, ko nevarēju pakustināt, un gandrīz visas citas ķermeņa daļas (īpaši mugura) nefunkcionē, kā vajag.

tā nu es tagad sēžu ar puskustināmu roku un sāpošu sprandu/muguru/kājām.

1 g pazuda nemanot.

tagad kādam laikam būs miers

counting crows - colorblind

uzliku, un tomēr joprojām ir sūdīgi un bēdīgi par to visu. tam nevajadzēja beigties tā, es nezinu, vai tam vispār bija jābūt, bet bija, un bija ļoti skaisti, bet beigas bija ļoti... nepareizas.

un somehow man tomēr pietrūkst kaut kā no tā. tās drošības. māju. bet es gribēju prom no tā visa, es gribēju izjust un izbaudīt pēc iespējas vairāk, gribēju dažādību.

vispār jau banāli šitās sīko mīlas lietiņas, bet tam jau jāiet cauri.

esmu pilnīgā nemaņā, pilnīgi nepieredzātā apziņas stāvoklī

CITAS DEBESIS